Menu

Filter

Social

Par radošajām profesijām

Ar radošajām profesijām es saprotu visas tās profesijas, kuru darba pienākumos ietilpst unikālu un mainīgu problēmu risināšana. Citiem vārdiem sakot – katrs nākamais uzdevums ir savā ziņā savādāks, un cilvēkam ir patstāvīgi jāmeklē jauni risinājumi. Bieži darba rezultāts tiek vērtēts pēc tā cik unikāls ir izdomātais risinājums.

Ja darbs ietver sevī reproducēšanu, kas balstās jau uz eksistējošu pieredzi – tad tas vairs nav radošs, bet mehānisks darbs. Protams katrs radošs cilvēks regulari sastopas ar darbu posmiem, kas nav radoši bet mehāniski un tas nav nekas slikts. Bet šoreiz ne par to.
Radošs darbs ir daudz grūtāks par mehānisku darbu, jo cilvēkam ir jāpatērē liels daudzums mentālās enerģijas. Un kā zināms, apzināta prāta darbināšana, pretēji zemapziņas procesiem, patērē ļoti daudz enerģijas. Tajā brīdī, kad cilvēks sāk darboties automātiski – viņš pārstāj būt radošs un rezultāts vai nu nebūs labs vai nebūs iespējams vispār.

Lai arī parasti, runājot par radošajām profesijām, visi iedomājas māksliniekus un dizainerus, tomēr pie tām pieder arī programmētāji, matemātiķi, fiziķi, inženieri utt. T.i. tās visas ir profesijas, kur cilvēkiem ir jāpieliek lielas pūles, lai atrisinātu dažādas, neredzētas problēmas. Piemēram, programmētājs pēc būtības neatšķiras no dizainera. Atšķiras tikai izmantotie darbarīki un metodes, bet kopumā abi meklē un konstruē risinājumus dažādām problēmām. Ne velti bieži var sastapt radošus cilvēkus, kas paralēli darbojās vairākās atšķirīgās radošās profesijās, jo patiesībā, ja ir iekšējā vēlme pēc regulāra izaicinājuma, tad nav tik svarīgi, kādā tieši disciplīnā darboties.
Kā jau minēju, radošs darbs prasa milzīgu daudzumu enerģijas. Sauksim to par radošo enerģiju. Ja cilvēkam ir daudz radošās enerģijas, viņam nav nepieciešams pamudinājums strādāt – tā ir viņa paša vēlme – nepieciešamība darboties, lai justos labi. Cilvēki darbojas sava prieka pēc – brīvajā laikā, par to negaidot nekādu samaksu. Ja enerģija ir daudz, vinmēr atradīsies veids kur un kā to izlietot, taču ja enerģija ir maz, tad viss paliek ļoti slikti.

Kas dod radošo enerģiju? Metodes ir dažādas, bet lielākoties tā ir iedvesma, ko sniedz jauna pieredze un jauni izaicinājumi komplektā ar regulāru garīgu un fizisku atpūtu. Taču katra jauna pieredze vai izaicinājums dod tikai noteiktu daudzumu enerģijas un tikai vienu reizi. Tāpēc radoša cilvēka dzīvei ir jābūt dinamiskai – pilnai dažādām jaunām pieredzēm, dažādiem uzdevumiem un jaunām problēmām, ko risināt.

Viens no spēcīgākajiem iedvesmas avotiem ir komunikācija ar citiem radošiem cilvēkiem. Veiksmīgā kombinācijā tas var radīt teju vai mūžīgo dzinēju – sistēmu kurā cilvēki viens no otra iedvesmojās turp-atpakaļ un radošā enerģija ģenerējas bezgalīgi.
Radošā enerģija – tā ir tas, kas ļauj strādāt caurām naktīm, bez maksas, pēc paša vēlmes. Tāpēc jāizvairās no lietām, kas izsūc radošo enerģiju bezjēdzīgā veidā un jāorganizē sava dzīve tā, lai enerģija neizsīktu.

 

Te es nonāku līdz tam, kāpēc vispār aizdomājos par šo tēmu – proti pārdomām par dažādiem uzņēmumiem/startapiem utt.

Par laimi vai nelaimi ir daudzi uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami tieši radošo profesiju darbinieki, jo visa pasaule grib inovāciju. Protams ir ļoti jauki, ka cilvēkiem ir iespēja darīt to, kas viņiem patīk vislabāk un par to saņemt naudiņu dzīvei, taču viss nav tik vienkārši. Galvenokārt jau tāpēc, ka uzņēmums mūsdienu izpratnē pēc savas struktūras un formas ir pretrunā ar modeli, kāds ir labvēlīgs radošam cilvēkam. Tas ir tikai loģiski jo, lai uzņēmumā nevaldītu haoss un tas darbotos kā nākas, tam jābūt strukturētam – katram darbiniekam sava vieta un savi pienākumi. Visi darbojas pēc plāna – katrs ir maza skrūvīte lielajā mehānismā – konveijera posms.

Pirmā problēma ir tā, ka radošs darbs ir atkarīgs no enerģijas daudzuma un pieejamības un to nevar ieplānot. Neviens radošs cilvēks nespēj garantēt regulāru enerģijas pieplūdumu un svaigu ideju radīšanu no pirmdienas līdz piektdienai, no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā.

Tāpat arī ikdienas rutīna un sēdēšana vienā un tajā pašā ofisa krēslā gadiem ilgi nenodrošina nekādu jaunu pieredzi, iedvesmu un radošās enerģijas rašanos – jo īpaši darot konveijera darbu.  Taču darba devējs sagaida, ka darbinieks būs radošs katru dienu – turklāt virs vidējā rādītāja (jo visiem jau vajag rezultātu virs vidējā). Piespiedu kārtā tiek izsūktas pēdējās enerģijas paliekas un darbinieks pēc darba dienas beigām velkas mājās pilnīgi iztukšots un maigi sakot nepārāk laimīgs.

Muļķīgi ir sagaidīt, ka cilvēks regulāri spēs ļoti radoši un produktīvii strādāt pilnas astoņas stundas katru dienu. Tā kā radošs darbs prasa milzīgu mentālo piepūli un ir zināms, ka smadzenes nogurst apmēram pēc 4,5h intensīva darba. Attiecīgi atlikušajā laikā uz neko ievērības cienīgu nav ko cerēt.

Liela problēma ir arī ar ilgtermiņa projektiem. Pat ja sākumā cilvēki ir ļoti iedvesmoti un ar milzīgu aizrautību ķerās klāt darbam, tomēr, ja pēc laika neseko jauni stimuli un iedvesmojoša pieredze, tad sākumā ģenerētā enerģija vienkārši izsīkst un jauna vietā nerodās. Pat visinteresantākais projekts pasaulē pēc pusgada vai gada darba var sākt šķist nomācoši apnicīgs un nospiedošs, ja vien regulāri netiek darīts kas tāds, kas atjauno enerģijas līmeni.

To var saukt arī par sadegšanu – darbinieks atnāk pilns enerģijas, bet apkārtējo apstākļu rezultātā pēc noteikta laika visas enerģijas rezerves ir izsmeltas un nav iespējas tās papildināt. Rezultāts – depresija, nervu sabrukums, veselības problēmas utt. un cilvēks vienkārši vairs nespēj pildīt savus pienākumus un parauj līdzi arī savu privāto dzīvi utt. Tas tāpēc, ka radoši cilvēki nevar nodalīt darbu no ārpus-darba. Viņu darbs ir viņu dzīve un būtība.

Ar to es gribēju tikai pateikt, ka izveidot veiksmīgu uzņēmumu, kas nodarbina radošo profesiju pārstāvjus ir ļoti ļoti grūti. Tas ir ļoti komplicēts un bieži nekontrolējams uzdevums izveidot tādu vidi, kurā radoši cilvēki varētu regulāri uzlādēt savu radošo enerģiju un produktīvi strādāt. Pat ja sistēma ir laba, tomēr mākslīgi izveidot kolektīvu, kurā cilvēkiem labi saskanētu un viņi viens no otra varētu iedvesmoties, ir ļoti grūti.

Tāpēc pirms vispār apsvērt kādu ģeniālu biznesa ideju, kuras atslēga realizācijai būs nepieciešamība pēc bariņa ar radošiem cilvēkiem, jāsaprot, ka ar viņiem nevar apieties kā ar darbarīkiem – ailītēm ekseļa plānošanas tabulā. Praktiski jau var, bet rezultātu labu tas nekādu nedos un galu galā būs bars ar nelaimīgiem cilvēkiem un neizdevusies biznesa ideja.

Leave a Reply

Your email address will not be published.

*